Kategoriskie iebildumi pret līdzekļu atņemšanu kompensējamiem medikamentiem
Apskatīt komentārus (0)
02.09.2010
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO: Izsakām visdziļāko sašutumu par vakar publicēto Valsts funkciju auditoru ieteikumu samazināt valsts finansējumu kompensējamajiem medikamentiem par 7,4 miljoniem latu, lai ietaupītu līdzekļus valsts budžetā. Šāds lēmums nozīmētu to, ka vairāk nekā 400 000 hroniski slimo cilvēku, kas slimo ar diabētu, astmu, sirds išēmisko slimību, hipertensiju, reimatoīdo artrītu un daudzām citām slimībām, vairs nespēs iegādāties ikdienā nepieciešamās zāles.
Uzskatām, ka nedrīkst pat pieļaut diskusijas par iespējām vēl vairāk samazināt budžetu kompensējamajiem medikamentiem! Izskanējušais priekšlikums ir uzskatāms par tiešu apdraudējumu cilvēku dzīvībām. Atgādinām, ka Latvijas valsts izdevumi kompensējamiem medikamentiem jau tagad ir zemākie Eiropā. Samazinot kompensējamo medikamentu finansējumu, Latvijai nokļūs to mazattīstīto valstu līmenī, kur nepastāv pacientu vajadzībām atbilstošas kompensācijas sistēmas. Izteikt priekšlikumu samazināt kompensējamo medikamentu budžetu apstākļos, kad veselības aprūpes augsto izmaksu dēļ pieaug hronisko slimnieku skaits, ir ne vien ciniska attieksme, bet pat graujoša bezatbildība pret Latvijas iedzīvotāju veselību.
Mēs izsakām neizpratni par to, ka priekšlikuma autori neapzinās, ka ar savu ieteikumu viņi apdraud nācijas veselību. Šobrīd tieši tas, ka ir pieejami valsts kompensētie medikamenti, nodrošina iespēju daudziem cilvēkiem ārstēties ambulatori. Ja pacienti nespēs iegādāties nepieciešamus medikamentus, viņi nonāks slimnīcās, kļūs par neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientiem, tādejādi palielinot kopējās valsts izmaksas veselības aprūpei. Daudzi cilvēki kļūs darba nespējīgi. Sākotnēji viegli kontrolējamas slimības šādos apstākļos kļūs par šķērsli normālai darba dzīvei. Tas apdraud arī valsts ekonomiku kopumā. Veselības aprūpes kvalitāte ir viens no kritērijiem, lai valstī ieplūstu investīcijas.
Atgādinām, ka Latvijā joprojām ir viszemākie zāļu iegādes kompensācijas izdevumi Baltijas valstīs. Šogad Latvijā uz vienu iedzīvotāju zāļu iegādes kompensācijai tiek atvēlēti 32 lati, Lietuvā 42 lati, savukārt Igaunijā 46 lati, bet citās Eiropas Savienības valstīs vidēji 224 lati gadā. Latvijas valsts kompensē tikai nelielu zāļu patēriņu tikai 36%, iepretim citām Eiropas valstīm, kur publiskie fondi un veselības aprūpes budžets sedz pat 70 - 80%.
(www.sustento.lv)
Valsts funkciju izvērtēšanas darba grupas piedāvājums nākamajā gadā samazināt veselības nozares budžetu ir "vai nu nepieļaujama nekompetence vai bezkaunīgs cinisms", atzīst veselības ministrs Didzis Gavars.
"Rodas sajūta, ka darba grupa pretēji valdības ministru un Saeimā pārstāvēto politisko spēku redzējumam uzskata veselības nozari par jomu, kurai jāpiešķir līdzekļi nevis pēc vajadzībām, bet pēc pārpalikuma principa. Acīmredzami aiz skaitļiem netiek saredzēti dzīvi cilvēkus, kuri jau šobrīd saņem tikai veselības aprūpes minimumu. Ieteikums samazināt finansējumu veselības aprūpei ir uzskatāms par pilnīgu neizpratni par iedzīvotājiem nepieciešamajām pamatvajadzībām."
Viens no darba grupas piedāvātajiem priekšlikumiem paredz tieši veselības aprūpes finansējuma samazinājumu teju par 11 miljoniem latu, ko paredzēts iegūt, samazinot finansējumu, piemēram, kompensējamo medikamentu apmaksai, kas jau tā var tikt apdraudēta, atceļot pazeminātās PVN likmes medikamentiem, norāda Veselības ministrija.
Gavars uzsver, ka jau uzsāktās reformas, kas veicina racionālāku līdzekļu izmantošanu, veselības sistēmā ir jāturpina, bet rastais līdzekļu ietaupījums jānovirza pacientu ārstniecībai, kuri jau šobrīd nesaņem visu nepieciešamo veselības aprūpi.
Veselības ministrija uzskata, ka auditoru piedāvātie priekšlikumi nav atbalstāmi un sniegs detalizētu izvērtējumu par tiem. Tāpat ministrija nākamnedēļ Reformu vadības grupas sēdē iesniegs pamatojumu, lai nākamajā gadā finansējums veselības aprūpei netiktu samazināts.
(www.vm.gov.lv)
Atpakaļ